Apskates vietas https://www.youtube.com/watch?v=iWgCr-UKOy8 2015. gads Ungurpils dzirnavu ezers Ungurpils ezers ir mākslīgi veidots, tas savulaik uzpludināts uz Joglas upes dzirnavu vajadzībām. Kad uzbūvēja dzirnavas, izveidoja dambi, pacēla ūdens līmeni, un kūdrainā daļa pacēlās augšā un laika gaitā apauga ar krūmiem, kokiem. Ungurpils dzirnavu ezers ar kopējo platību 30 ha ir unikāls dabas mantojums. Ezers atrodas 65 m virs jūras līmeņa, tā garums ir 1,75 km, platums ap 0,3 km, vidējais dziļums 1,6 – 2,0 m, maksimālais dziļums – 3,2 m, ūdenskrātuves spoguļa laukuma platība ir 22,4 ha. Ezera virsūdens aizaugums (niedres, meldri, cirvenes, krūmi u.c. ) veido ap 40% no ezera platības. Ezera gultnes struktūra ir mālaina, vietām akmeņaina un dūņaina. Ezera krasti ir zemi, lēzeni, vietām grūti pieejami. Ezerā ietek Joglas upe un trīs strauti, bet no tā iztek Joglas upe. Ezerā sastopamās zivju sugas: asaris, ausleja, bārdainais akmeņgrauzis, grundulis, karūsa, līdaka, līnis, mailīte, plaudis, rauda, rudulis, kā arī vēdzele. Kopš 1977.gada ūdenskrātuve kopā ar apkārtējo dabas ainavu ir valsts nozīmes aizsargājamais objekts. Ezera krastā saglabāta piekļuve peldvietai. Ungurpils dzirnavu ezera peldošās salas Ezers ievērojams ar peldošām salām, kuru izcelšanās izskaidrojama ar kūdras masīvu pacelšanos no appludinātas upes gultnes. Agrāk šādu salu ezerā bijis 12 (minēts 1972.gada datos). Tolaik lielākā no salām bijusi ap 0,5 ha liela, salu kopējā platība 3 ha. Lielākā daļa salu ir pieaugušas krastiem, bet trīs salas, vēja dzītas, pārvietojas joprojām. 2016.gadā ir izveidota dabas filma “Klaidoņstāsts”, kurā var redzēt Ungurpils ezera peldošās salas dažādos gada laikos. Filmas KLAIDOŅSTĀSTS treileris Ungurpils dzirnavas Dzirnavas sākumā piederējušas Ungurpils muižai. Celšanas gads nav zināms, bet 1798. gadā izdotajā Valmieras apriņķa kartē tās jau iezīmētas kopā ar dzirnavu ezeru un peldošām salām. 1910. gada 28. decembrī dzirnavas izrentējis V. Tomsons. Pēc 1920. gada reformas dzirnavas pārgājušas Ungurpils lauksaimnieku mašīnu koplietošanas biedrības īpašumā. No 1928. – 1934. gadam tās nomājis un 1934. gadā no biedrības nopircis Latvijas brīvības cīņu dalībnieks Jānis Liepiņš. Nomas laikā dzirnavām bija 1 malšanas skreja un 1 skreja grūbu un putraimu gatavošanai. Dzirnavas darbināja 35 zirgspēku turbīna un tvaika lokombile ūdens trūkuma reizēs. Pēc dzirnavu iegādes 1934. gadā uzsāka to pārbūvi un paplašināšanu, iegādājot valču krēslus, grūbu mašīnu, putraimu skaldītāju un graudu tīrāmās un šķirojamās mašīnas. Kā papildus dzinējspēks tika iegādāta 55 zirgspēku tvaika mašīna, ko iekārtoja kurināšanai ar zāģu skaidām no ierīkotās koku zāģētavas ar malu zāģi, ēveļ- un spundmašīnām. Dzirnavās darbojās arī vilnas kāstuve un vērptuve. Dzirnavās 1 stundā ar valčiem samala 250 kg smalko miltu, rupjmalšanā 800 kg miltu. 150 kg grūbu. Gadā strādāja apmēram 250 dienas darbus veica algoti melderi un darbinieki. 1940. gadā padomju iekārtā dzirnavas atsavina. Vācu okupācijas laikā dzirnavas darbojas vācu armijas un vietējo veikalu patēriņa vajadzībām. Dzirnavās tika savākta vilna, ko saiņoja un nosūtīja uz Vāciju. 1944. gada 23. septembrī dzirnavās ieradās vācu spridzinātāju komanda dzirnavu demolēšanai. Vācieši dzirnavas ar lielu vairumu labības un vilnas nodedzinājuši. 1964. gadā dzirnavas tikušas atjaunotas, ievietojot malšanas ierīces un inventāru no citām dzirnavām. Ap 1960. gadu dzirnavu darbība izbeigta, un dzirnavu ēkā ierīkota sovhoza pirts. Pašlaik daļā dzirnavu mājas izveidoti dzīvokļi, kuri tiek apdzīvoti. Ungurpils parks Aptuveni gadsimtu senajā Ungurpils parkā 5,6 ha platībā aug vairāk nekā 700 koku un krūmu (sastopamas 16 koku un 5 krūmu sugas). Parka lepnums ir dižkoks – Eiropas lapegle, kas sasniegusi 3,64 m apkārtmēru. Resnākajam ozolam apkārtmērs sasniedz 4,10 m, liepai 3,97 m, osim 3,33 m, melnalksnim 2,43 m. 2016.gada vasarā paveikts vērienīgs darbs, veicot apsekošanu, mērījumus un apkopojot informāciju par Ungurpils parka kokiem un krūmiem. Parkā 2017. gadā īstenojot projektu, iegādāts un uzstādīts disku golfs, kā arī parka teritorijā iekopts futbola laukums. Ungurpils senkapi jeb čūsku kalniņš Ungurpils parkā Ir valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis, kas atrodas Ungurpils dzirnavu ezera krastā. Čūsku kalniņš ir konusveidīgs uzkalns. Spriežot pēc tā ārējā veida, Čūsku kalniņš ir agrā metālu laikmeta senkapu uzkalniņš. Ratiņtrase – dabas zinību klase Ungurpils dzirnavu ezera krastā ar biedrības “Ungurpils ezera saimnieks” gādību 2017. gadā atklāja ratiņtrasi – dabas zinību klasi. Jaunais vides objekts – koka trase ar izzinošajām platformām – stiepjas 345 metru garumā gar Ungurpils ezeru. Katrā platformā uzstādīts informatīvs stends, kur iespējams smelties zināšanas par Ungurpils vēsturi, Dzirnavezeru, parka kokiem un krūmiem. Koka laipas galā ikviens var pārbaudīt savas zināšanas, ko uzkrājis trases garumā. Alojas uzņēmējdarbības atbalsta centrs SALA, Ungurpils bibliotēka SALA SALA atklāta 2016.gada 28.oktobrī. Ēkā izvietota moderna bibliotēka, semināru telpas, attālinātās darbavietas un plaša konferenču zāle ar lielisku skatu uz Ungurpils dzirnavezeru. Limbažu novada pašvaldības Alojas administrācija ir viena no pirmajām Latvijā, kura īstenojusi zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību un izmantojusi koku, kā pamata būvniecības materiālu sabiedrisko ēku celtniecībā. Ēkas jumtam ir ekstensīvā zaļā jumta segums. SALA piedāvā konferenču un semināru telpas. Ēkā pieejamas ekskursijas, kā arī ir iespēja iegādāties novada suvenīrus. Ekskursijas nepieciešams pieteikt zvanot: +371 25749131, +371 64030324 vai rakstot uz e-pastu: sala@aloja.lv Adrese: Liepu iela 3, Ungurpils, Alojas pagasts, Limbažu novads, LV-4064 Mājas lapa: www.sala.lv FB: @centrsSALA “Pasaules Latviešu Klaidoņu brālība” “Pasaules latviešu klaidoņu brālība” apvieno pasaules apceļotājus. Pasaules latviešu klaidoņu saiets ik gadu jūnija otrā piektdienā notiek Alojas administratīvajā teritorijā, biedrības biedri Alojas uzņēmējdarbības atbalsta centru nodēvējuši par savu vasaras rezidenci. Plašāka informācija: https://klaidoni.wordpress.com/, FB: @pasaulesklaidonis Uzņēmumi SIA “Aloja-Starkelsen” ir uzņēmums ar senām tradīcijām un Zviedrijas zemnieku kapitālu, dibināts 1991.gadā uz senas kartupeļu cietes rūpnīcas bāzes, kas darbojās Ungurpilī kopš 1937. gada. SIA „Aloja-Starkelsen” šo gadu laikā ir kļuvis par lielāko kartupeļu cietes ražotāju Baltijas valstīs, kā arī par vienu no lielākajiem bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājiem pasaulē. Uzņēmums piedāvā ekskursijas pa ražotni. Adrese: Joglas iela 2, Ungurpils, Alojas pagasts, Limbažu novads, LV-4064 Tālrunis: +371 64031730 E-pasts: info@alojas.eu Mājas lapa: www.aloja.lv FB: @AlojaStakelsen SIA “Tēraudiņi” pašlaik ir lielākais lauksaimniecības uzņēmums Alojas novadā. Uzņēmums izveidots un reģistrēts 1994. gadā. Iegūst augstas graudaugu, kartupeļu un citu kultūru ražas. “Tēraudiņi” izveidojuši modernu tehnikas parku. Adrese: Darbnīcu iela 2, Ungurpils, Alojas pagasts, Limbažu novads, LV-4064 Tālrunis: +371 64031892, +371 29421240 E-pasts: teraudini@inbox.lv Tūrisma saimniecības ZS “Strēlnieki” nodarbojas ar kazkopību un gatavo kazas piena produktus. Saimniecība piedāvā produkcijas iegādi un ekskursijas. Adrese: ”Strēlnieki”, Alojas pagasts, Limbažu novads, LV-4064 Tālrunis: +371 29623783 E-pasts: vasilijs_kozaks@inbox.lv FB: Zemnieku saimniecība Strēlnieki Daiņa Paukšēna bioloģiskajā saimniecībā un ražotnē LIELKALNI kopš 2006. gada 2 hektāru platībā aug dažādi mazāk pazīstami veselību stiprinoši ogulāji un tējaugi. Saimniecība ir bioloģiski sertificēta. Tiek piedāvātas arī ekskursijas saimniecībā, audzēto augu apskate, tiek sniegta plaša informācija par produktu ražošanu, kā arī produkcijas degustācija un iegāde. Adrese: “Lielkalni”, Ungurpils, Alojas pagasts, Limbažu novads, LV-4064 Tālrunis: +371 26362975 E-pasts: aijadzintra@inbox.lv Plašāka informācija: http://www.draugiem.lv/Lielkalni ZS „Šita&ke” nodarbojas ar šitake sēņu audzēšanu. Mežā no lapu koku bluķīšiem izveidota iespaidīga sēņu audzētava. Saimniecībā tiek organizētas arī ekskursijas un degustācijas. Ir iespēja iegādāties svaigas sēnes un sēņu produkciju. Adrese: “Ošlejas”, Alojas pagasts, Limbažu novads, LV-4065 Tālrunis: +371 29447591 E-pasts: imantsurpens@inbox.lv Aktīvā atpūta Dodies dabā ar purva kurpēm kājās! Ilze Ozola piedāvā doties pastaigā ar purva kurpēm un iepazīties ar Ungurpils apkārtnē esošajiem purviem vai jebkuru citu purvu Latvijā. Ekskursijas ir interaktīvas un to laikā ir ne tikai interesanti, bet arī ir iespējams iegūt daudz zināšanu. Tālrunis: +371 26432014 E-pasts: ilze07@gmail.com Mājas lapa: www.epicentrs.lv FB: @purezers Laivo Ungurpils dzirnavu ezerā! SIA “upeslaivas.lv” piedāvā pilna servisa atpūtas pakalpojumus, galvenokārt ūdenstūristiem. Piedāvā kajaku un kanoe laivu, piepūšamo laivu un raftu kā arī SUP dēļu, hidrotērpu un velosipēdu nomu. Piedāvā pārvietojamo kublu, kā arī pārvietojamo pirti. Kublu un pirti piegādā jebkurā vietā. Adrese: Miera iela 1, Aloja, Limbažu novads, LV-4064 Tālrunis: +371 20397766 E-pasts: edgars.eglitis3@gmail.com Mājaslapa: www.upeslaivas.lv FB: Laivu noma upeslaivas.lv Nesteidzīga putnu un dabas vērošana skatu tornī! 2012.gadā piesaistot LEADER zivju fonda līdzekļus izbūvēts skatu tornis Ungurpils ezera krastā. Tornis pilda divas pamata funkcijas: ļauj konstatēt negodīgo malu zvejnieku darbības, tādējādi veicinot zivju resursu saglabāšanu, un veicina tūrismu, piedāvājot nesteidzīgu dabas vērošanu. Blakus statu tornim atrodas Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs SALA, ēkas jumtam ir ekstensīvā zaļā jumta segums, Peldies kopā ar peldošajām salām Ungurpils dzirnavu ezerā! Ungurpils dzirnavu ezera krastā ir ierīkota peldvieta. Nākotnē plānots šo peldvietu labiekārtot, sakopjot to, izveidojot laipas, solus, galdus, pārģērbšanās un ugunskura vietas. Izvelc lielo lomu Ungurpils ezerā! Kas nepieciešams, lai makšķerētu Ungurpils ezerā? Lai makšķerētu Latvijas Republikas ūdeņos, tajā skaitā arī Ungurpils ezerā un citās novada ūdenstilpēs, makšķerēšanas laikā ir jābūt derīgai makšķerēšanas kartei. Karte nav nepieciešama personām vecumā līdz 16 gadiem un personām, kas vecākas par 65 gadiem, kā arī invalīdiem. Karte ir derīga, uzrādot dokumentu, kas ļauj identificēt personu un tās vecumu, bet personām ar invaliditāti vecumā no 16 līdz 65 gadiem – invaliditātes apliecība. Spēlē volejbolu skaistā vietā! Blakus Uzņēmējdarbības atbalsta centram SALA atrodas divi volejbola laukumi, vasarā regulāri tiek organizētas pludmales volejbola sacensības. SALA celtniecības laikā tika domāts arī par sportistu un līdzjutēju ērtībām, izveidojot sēdvietas laukumu malās kas paver skatu ne tikai uz lauku, bet arī uz Ungurpils dzirnavu ezeru. Laukumi brīvi izmatojami ikvienam. Staiceles tūrisma Informācijas centrs Iespēja gida pavadībā iepazīties ar Ungurpils un visa novada tūrisma objektiem, tūrisma saimniecībām un skaistākajām vietām. Adrese: Lielā iela 13, Staicele, Latvija (57,5012; 24,4449) Kontaktinformācija: +371 64035371, +371 27806452, tic@aloja.lv, https://www.aloja.lv/turisms/, FB Alojas Novada Tūrisma Informācijas Centrs Teikas par Ungurpils ezera salu rašanos Senāk Ungurpilī bijusi liela rija, kur zemnieki kūluši kunga labību. Rijā dzīvojis rijnieks, kas kurinājis krāsni. Rijā mitinājies arī Vells. Rijnieks kurinājis krāsni, bet Vells nav licis šim mieru. Rijnieks domā: es tev reiz iznesīs caur. Rijnieks sadabūš ķopsi un sācis kausēt alvu. Pienācis Vells un prasīš, ko šis te darot. Kausējot sev jaunas acis, atteicis rijnieks. Vells lūdzis, lai šim arī ieliekot jaunas acis, vecās vairs lāga nerādot. Rijnieks saka, lai ļaujot šim papriekšu ielikt jaunas acis. Lai tik guļot zemē, un viss būšot labi. Vells tā arī dara. Rijnieks- šņaks- lej vienā acī alvu iekšā, tad šņaks- otrā! Vells lēcis kaukdams no zemes augšā un švīks- drāzies aiz sāpēm ezerā iekšā. Salas esot jaunās Vella acis, kas uznākušs no ezera apukšas aukšā. Tā radušās Ungurpils ezera peldošās salas. 1798, 2379, Jūla Nemme, 79 g.v., pierakstījusi M.Berzinska 1966.gadā, Alojā Velna (Vella) klēpis Divi velni reiz iedomājušies pār Ungurpils ezeru taisīt tiltu. Viņi katrs no savas puses nesuši uz ezeru lielus zemes klēpjus. Te uz reizi gailis dziedājis. Velni pametuši savus klēpjus un mukuši projām. Vēl tagad redz katrpus ezeram mazus kalniņus. Uz viena kalniņa, ko sauc par Velna klēpi, aug mazs bērzu pudurītis, un turpat otrpus lielceļa arī redzama ieleja, kur velns zemes ņēmis. Otrpus ezera, to kalniņu sauc par Čūsku kalniņu. Kln. Alojā. „Balss”, 1887.gads. Nr. 39. LP, VII, I, 1317,1. No P. Šmita „Latviešu tautas pasakas un teikas”. Pie Ungurpils muižas ezera ir mazs uzkalniņš, kuru sauc par Velna klēpi. Stāsta, ka purvā pie ezera dzīvojis Velns, viņa divi bērni- meita un dēls- dzīvojuši ezeram otrpus ezeram. Lai vieglāk satiktu savus bērnus, Velns sadomājis pār ezeru taisīt tiltu. Velns sagrābis lielu kaudzi zemes un devies uz ezeru. Kad bijis jau pie ezera, iedziedājies gailis. Velns izbēris paunu ezera malā. Tā Ungurpils ezera krastā vēl šodien stāv Velna nesamais, bet Velns, baidīdamies, ka atkal gailis neaizdzied, pār ezeru tiltu vairs netaisa. 1798, 2387, Jānis Dreimanis, 81 g.v., pier. M.Berzinska, 1966.gadā, Alojā